Daudzi cilvēki savu mājokli uztver kā kaut ko vairāk par vienkāršu četru sienu kopumu, kurā atrodas mēbeles un sadzīves priekšmeti.
Izrādās, ka lietas, kas mūs ikdienā ieskauj, uzsūc sevī mājas atmosfēru – sarunas virtuvē, naktsmiera klusumu un pat ģimenes mazos svētkus. Tieši tāpēc pastāv uzskats, ka risinājums miera un saticības saglabāšanai mājās slēpjas ne tikai savstarpējās attiecībās, bet arī spējā novilkt stingru robežu starp “savu” un “svešu”.
Kāpēc priekšmeti “atceras”?
Zinātāji mēdz teikt, ka ne visu šajā pasaulē var izmērīt naudā – ir lietas, kas “atceras” savu saimnieku. Tas nav stāsts par mistiku, bet gan par cilvēka psiholoģisko teritoriju. Priekšmeti, kurus lietojam ikdienā, kļūst par mūsu iekšējās dzīves simboliem, un mēs neapzināti piešķiram tiem īpašu nozīmi. Tautas gudrība un pat eksperti norāda, ka pastāv vairākas lietas, kuras izsenis mēģināts neaizdot svešām rokām, lai neizjauktu mājokļa harmoniju.
1. Trauki un virtuves piederumi
Trauki nav tikai priekšmeti – caur tiem mēs uzņemam uzturu, kas ir dzīvības enerģijas avots. Katrā mājā ir “sava” mīļākā krūze vai panna, uz kuras viss izdodas vislabāk. Senos laikos ticēja, ka trauki glabā ģimenes atmosfēru, tāpēc saplēsta krūze bieži tika uztverta kā nesaskaņu zīme. Īpaši neiesaka aizdot vai lietot traukus ar plaisām vai robiem, jo tie simboliski norāda uz “lūzumu”, ko mēs neapzināti ielaižam savā dzīvē.
2. Apģērbs un apavi
Drēbes ir gandrīz vai ķermeņa turpinājums. Tās saskaras ar ādu, uzsūc smaržu, garastāvokli un pat dienas nogurumu. Kamēr jaunībā drēbju mainīšana ar draudzenēm šķiet jautra, briedumā nāk sapratne par personīgo telpu. Aizdots apģērbs paliek “starp pasaulēm” – tas vairs nav pilnībā jūsu, bet nav arī svešs. Sevišķi tas attiecas uz apaviem, kas simboliski saistīti ar cilvēka dzīves ceļu. Uzvilkt svešus apavus nozīmē neapzināti “nostāties uz sveša ceļa”.
3. Maize un sāls
Maize nekad nav bijusi tikai ēdiens; tas ir darba, labklājības un svētības simbols. Pastāv sena pamācība: nekad neatdot no mājas pēdējo maizes gabalu. Tas nav saistīts ar skopumu, bet gan ar cieņu pret paša ieguldīto darbu. Tāpat arī sāls izsenis uzskatīta par spēcīgu enerģētisko aizsargu. Ja kaimiņš lūdz sāli, labāk to uzdāvināt, nevis aizdot ar atdošanas nosacījumu. Parāds rada nepabeigtu saiti, kas šajā gadījumā var būt lieka.
Lasi vēl: Tā nav vis neveiksme, bet brīdinājums: kā atpazīt eņģeļu sūtītos signālus ikdienas traucējumos
4. Rotaslietas
Rotas nav vienkārši metāls un akmeņi – tie ir mīlestības, solījumu un atmiņu simboli. Dārgmetāli un dārgakmeņi īpaši spēcīgi piesaistās saimnieka personībai. Uzvelkot svešu gredzenu, cilvēks pielaiko ne tikai rotas formu, bet arī tās stāstu, kas ne vienmēr ir viegls. Priekšmeti mēdz glabāt vairāk atmiņu nekā cilvēki, un dažreiz svešas atmiņas var izrādīties pārāk smaga nasta.
5. Slota un tīrīšanas rīki
Senatnē slota tika uzskatīta par mājokļa sargu. To mēdza novietot ar kātu uz leju, lai mājās turētos nauda, un ar to “izmēza” no stūriem strīdus un bēdas. Aizdot slotu nozīmē simboliski atdot spēju uzturēt kārtību savā pasaulē. Tas ir jautājums par robežām: kur beidzas mana pasaule un sākas cita?
Kā pareizi dalīties, lai nekaitētu sev?
Visiem šiem noteikumiem var pieiet kā māņticībai vai kā tautas psiholoģijai, taču būtība paliek nemainīga – tās ir robežas un personīgā telpa. Kad mēs kaut ko aizdodam, mēs izveidojam neredzamu pavedienu, kas reizēm var kļūt apgrūtinošs.
Ja tomēr rodas situācija, kad kaut kas no minētā ir jāiedod citam, speciālisti iesaka veikt simbolisku apmaiņu. Paņemiet pretī kaut ko pavisam sīku – monētu, konfekti vai kādu nieku. Tādā veidā darījums tiek pabeigts uzreiz, un tas vairs nav parāds, bet gan godīga apmaiņa.
Lasi vēl: Gandrīz kilograms siera no diviem litriem piena: vienkārša recepte mājās gatavotai brinzi, kas izdodas vienmēr
Tāpat ieteicams šādas lietas nodot dienas laikā, kad nodomi ir skaidri un gaisma kliedē šaubas. Galu galā dzīves gudrība nav bailes, bet gan cieņa pret neredzamajām saitēm, kas mūs saista ar apkārtējiem.
